MĒS ESAM NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA EKSPERTI

Mūsu mērķis: palīdzēt cilvēkiem atrast optimālus risinājumus dzīvei un biznesam  ar nekustamā īpašuma pirkšanu / pārdošanu / nomas palīdzību.
Mūsu produkts: pilnībā noslēgts juridiski nevainojams darījums ar maksimālu labumu klientam.

MĒS ESAM NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA EKSPERTI

Piņķi

Nekustamie īpašumi bez rozā brillēm jeb kļūdu labojums. 4. Daļa.

Es apsolīju pastāstīt par to, kā nodrošināt finansiālo drošību darījuma veikšanas laikā un pēc tā. Kurš gan cits, ja ne jūs, esat ieinteresēti darījuma laikā nepazaudēt savu „sūri grūti nopelnīto”?

Izskatīsim visvēlamāko un visvairāk satraucošo darījuma daļu – naudas saņemšanu. Tā ir viena no liktenīgākajām pārdevēja kļūdām: nepārzināt finanšu drošības nodrošināšanas mehānismu īpašuma nodošanas brīdī.

Pievērsiet uzmanību, runa ir tieši par naudas saņemšanu nevis par naudas solījumiem! Ne vienu reizi vien ir nācies sastapties ar situāciju, kas pircējs ir tik labsirdīgs, mīļš, apburošs, bet pats galvenais – ilgi gaidīts pircējs, tas kļūst par pārdevēja „draugu un brāli”. Ar viņu ir tik patīkami pavadīt laiku, kā gan lai te nepiekrīt nenozīgām lietām, ja par tām lūdz tik ievērojams cilvēks. Tiesa gan, visa „draudzība” turpinās tikai tieši līdz naudas nodošanas brībim.

Piemēri? Lūdzu!

Pirmais piemērs. Pārdod tirdzniecības kompleksu. Summas lielas, pircējs kā pienākas, solīds cilvēks ar Rolex un visiem pārējiem statusu apliecinošiem atribūtiem. Viņš nekaulējas, ir gatavs pagaidīt tik, cik vajadzīgs, lai pārdevējam pietiek laika izvest preces un inventāru... Ideāls pircējs. Ir gan tikai viena ķibele – viņam tiek aizturēts darījuma veikšanas maksājums. Viņš demonstrē līgumu, sūdzas par cilvēku nolaidību, abi „lietišķi cilvēki” ar gudru sejas izteiksmi apspriež darījumu... Pievērsīsim uzmanību - viņi neapspriež pirkšanas pārdošanas līgumu, bet gan pircēja darījumu! Bet nekustamais īpašums? Tur taču viss ir skaidrs, pārdevējs saņems naudu un pilnīgi norēķināsies. Ir taču redzams, ka labs cilvēks!

It īpaši, ka viņš kā jau kārtīgs cilvēks gadījumā, ja viņam neuzticas ir gatavs atteikties no darījuma: „Ko jūs, ko jūs! Ja neticat man, es, protams, aiziešu.”

Viņam blakus ir viņa jurists, kurš ar gudru sejas izteiksmi komentē un argumentē... Kā lai pret to ko iebilst? It īpaši, ja pārdevēja acu priekšā banka jau dejo džigu, bet tepat, pavisam deguna priekšā jau atrodas „burkāns”. Taisnību sakot, ne jau pilnīgi viss burkāns, bet gandrīz viss, tā, uz procentiem 80.

Ja pārdevējs taupības dēļ nolēmis, ka darījumā pielnīgi pietiek ar vienu juristu un nepieaicina speciālistu, vat teikt, ka viņš ir pagalam. Tieši tāpat kā zobārsts pats sev nevar salabot zobus, tā arī šeit, var būt kaut simtkārtīgi pieredzējis, bet turp, kur ir jāaizstāv savas paša intereses, nav jādodas vienam. Tas tādēļ, ka emocijas iet pāri malām un ir gandrīz neiespējami saglabāt vēsu prātu, kas, sajūtot naudas smaku, ir pavisam sajucis.

Un lūk, rezultāts. Pirkšanas līgums parakstīts, īpašums pārgājis pircēja rokās, banka paņēma visu, kas bija nomaksāts, tos pašus 80%.

Kas ar pārējo? Nekas. Pavisam, pavisam nekas. Jau kādus 3-4 gadus... Pilna apmaksa tā arī nav notikusi. Naudas juristiem, tiesai, nodevām arī nav. Toties bija „tāda draudzība”!

Ja ar šo gadījumu ir par maz, lūk jums kāds cits piemērs. Pārdod privātmāju. Dārgu, skaistu, ar labu gaumi iekārtotu, aprīkotu un koptu. Atkal uz skatuves „labākā drauga” uznāciens! Tiek izcelti skolas laika albūmi, atrodas kopīgi skolas laika draugi, tiek organizētas tējas dzeršanas ģimenes lokā ar mājās vārītu ievārījumu...

Kā lai noturas pretī „bērnības drauga” vilinājumam?

Tādēļ pārdevējs ar nepatiku atsakās no mēģinājuma papildus pirkšanas līgumam izveidot līgumu par atbildīgu mēbeļu un citu personisko mantu glabāšanu uz remonta laiku tajā mājā, kuru pērk pārdevējs. „Mēs taču esam draugi! Remontu uztaisīsim un mēbeles mierīgi pārvedīsim! Nedrīkst draugus aizskart ar neuzticību!”, - pārdevējs stāv kā klints.

Un tas viss tikai tamdēļ, lai mēnesi vēlēk mīņātos pie aizslēgtiem vārtiem un klausītos draudos, ka viņam tiks uzrīdīts suns. Par kādām mantām ir runa? Kādas mēbeles? Līgumā nekā tāda nav!

Nav. Draudzības arī nav. Kurš gan ir šī „marlezonas baleta” autors? Vai tik tas nav pats pārdevējs, kurš bija aizmirsis vienu no Bībeles baušļiem „neieved kārdinājumā”?

Tā ir tikai neliela piemēru daļa pārdevēju bezatbildībai, kas noved pie acīmredzamiem materiālajiem un ļoti sāpīgiem morālajiem zaudējumiem.

Protams, ir atklāti krimināli gadījumi, kad pārdevējs mēģina kabatā aiznest naudu, un, protams, tieši tajā pašā brīdī dīvainu apstākļu sakritības pēc kļūst par nejauša uzbrukuma upuri. Vai jūs ticat šādām sakritībām? Laikam gan ne vairāk kā Ziemassvētku vecīša esamībai.

Tādēļ iet uz darījumu un nenodrošināties ar atbalstu ir tas pats, kas kāpt kalnos bez pavadoņa un drošības saites. Protams, var arī noiet visu ceļu. Bet... varbūtības teoriju atklāja vēl 17. gadsimtā. Ja spēlē kazino, tad protams, vinnētājos ir kazino.

Vienīgais veids, kā izvairīties no zaudējuma, ir tad, ja jums blakus ir neatkarīgs, tātad brīvs no emocionālās spriedzes speciālists, kurš varēs ieraudzīt un atvairīt visas šīs izliktās „mīnas”.

Tā kā mēs to protam darīt.

Nākamajā reizē es jums pastāstīšu par to, kā ne iekulties neparedzētos izdevumos pēc darījuma veikšanas.

There is no form with this name or may be the form is unpublished, Please check the form and the url and the form management.