Reizēm internetā var atrast video, kur cilvēki glābj dzīvnieku, kas iekļuvis bedrē. Nesen gandrīz raudāju, skatoties, kā glābj sloniņu, bet mamma-slonīte no satraukuma pēkšņi zaudēja samaņu. Par laimi visus izglāba.
Tātad, cilvēkiem dažkārt ir nepieciešams glābšana, iespējams, pat vairāk nekā sloniem. Un nākas izvilkt pa pieaugušo.
Piemēram, nesen mēs ar kolēģi divus mēnešus četras rokas velcām no kredītkrātu otas cilvēku, kurš tur bija diezgan pamatīgi iestrēdzis.
Kas tad notika?
Sākums ir vienkāršs, kā vairums līdzīgu gadījumu: gāja, gāja un paklupa… Nekas nesolīja problēmas, dzīve ritēja savu gaitu, kredīts par dzīvokli tika regulāri maksāts, viss bija labi, kamēr galvenais naudas gūsteklis, ģimenes galva pēkšņi saslima. Bija jāatstāj darbs un jāaizņemas nauda operācijai. Un naudas vairs nebija burtiski no vārda "vispār". Un tur ir arī kredīts, un komunālie maksājumi, un bērnus jābaro… Vārdu sakot, uzkrājās. Tik ļoti, ka uz nabaga vīrieti uzbruka pat četri tiesu izpildītāji! Četri uz vienu. Katrs ar savu parādu, kuru viņam ir pienākums iekasēt. Kā šeit aizstāvēties? Domāt ilgi nebija jādomā, dzīvoklis jāpārdod un steidzami. Pretējā gadījumā lieta var beigties ļoti slikti, liks izsolē, un pārdos par kapeikām.
Mēs parakstījām līgumu par pakalpojumu un – atradām pircēju! Laba meitene, jauns speciālists, valsts dod viņai banku garantiju, banka dod kredītu, ir neliels savs pirmais iemaksu, viss ir lieliski. Bet nu, ne viss. Jo banka-kredītnieks, kurā mūsu klients savā laikā ņēma kredītu, pilnībā atsakās apkalpot darījumu: klients nav uzticams, tiesu izpildītāju ir pārāk daudz!
Ak tu ž, lūk, nepatikšanas!
Protams, tiesu izpildītāju ir daudz, citādi nebūtu arī pārdošanas. Bet vai banku var pārspriest?
Labi, nosūtījām meiteni uz citu banku. Tur uz situāciju paskatījās daudz labvēlīgāk:
- Neredzam problēmu. Kredītu darīsim, darījuma kontu atvērsim, visiem izpildītājiem parādus izmaksāsim. Parakstiet šeit un šeit.
Lieliski, - priecājāmies mēs. Agrīni priecājāmies. Jo situācija attīstījās tieši tā, kā multfilmā par Prostokvashino un pastnieku Pečkinu:
**— Pārsūtījums, tikai es to jums neuzdosīšu, jo jums dokumentu nav. Agrīni jums vēl dokumentus būt. Un astesdzīslīgiem dokumenti vispār nav pienākums.
— Kāpēc tad jūs to atnesāt?
— Tāpēc, ka tā nākas — ja pārsūtījums atnācis, to jāatnes. Bet, ja dokumentu nav, to nevajag atdot. Es tagad pie jums veselu nedēļu nākšu.
Mēs gājām, bet precīzāk sazvanījāmies ar tiesu izpildītājiem veselas divas (!) nedēļas.
Sūtības būtība ir vienkārša, kā grābeles. Saskaņā ar likumu tiesu izpildītājs ir tiesīgs vispirms piedzevēt parādu un tikai pēc tam noņemt atzīmi par parādu zemesgrāmatā. Bet banka, bēgot no saviem naudas līdzekļiem, prasa, lai tie vispirms noņemtu atzīmi, un tad banka viņiem naudu pārskaitīs.
Uzminiet ar vienu mēģinājumu, kas sanāca?
Tieši tā, nekas!**
Tātad, kāpēc neviens negribēja spert pirmo soli?
Tāpēc, ka, kurš gan gribētu ar savu darbavietu riskēt un pārkāpt likumu? Banka nevēlas riskus, un valsts ierēdņi arī. Bet laiks skrien. Parādi aug. Darījuma dalībnieki nervozē. Un arī mēs ar kolēģi.
Galu galā mēs nolēmām: "Normāli varoņi vienmēr iet pa kreiso pusi" un izdomājām, kā tikt galā ar šo absolūti bezcerīgo situāciju. Vajadzēja papildu spēkus, lai izvilktu klientu no šīs dubļainās kredītkrātu bedres. Bet, galu galā, kad sloniņu vilkuši, arī mašīnu ar kranu piebrauca, ar rokām gan nekādi neizdevās. Tāpat arī mēs, piebraucām papildu "kranu". Un apmaksājām visus tiesu izpildītājus! O kā!
“Ai da mēs, ai da jaunieši”, - tikai paguvām padomāt. Bet priecājāmies agri.
Zvanos bankai, lai beidzot, iedarbinātu darījumu, bet man saka:
- Elena, jūs zināt, tur jau piektais tiesu izpildītājs parādījies.
Kā? No kurienes? Kad paspēja?!
Tātad četri, ko mēs izkliedējām, nepietiek?!
Izrādījās, ka tieši tā. Nesamaksātais nodoklis par šo pašu nekustamo īpašumu šobrīd sasniedza kreditoru! Ļoti slidīgi izrādījās kredītkrātu bedres malas, gandrīz atkal tur mūsu klients nenokrita. Satvērām pēdējā brīdī.
Nu labi.
Darbs izdarīts.
Visas kredīta atzīmes noņemtas, pirkuma līgums parakstīts, iesniegums zemesgrāmatā – arī. Visi banki sniedza uz visu visiem nepieciešamos atļaujas, dokumenti tika nosūtīti reģistrācijai.
Bet es joprojām klusi drebošu: vai mēs neesam pārāk tuvu malai, vai mūsu klients atkal netiks ievilkts slidenā parādu purvā.
Atlikuši pagaidīt pavisam mazliet, varbūt pāris trīs dienas. Un, ja šajā laikā zemesgrāmata darījumu reģistrēs, un šajā laikā neparādīsies vēl kāds dedzīgs tiesu izpildītājs, es būšu pārliecināta, ka mēs ar darbu tikām galā. Un šo klientu (sloniņu) izglābām.
Bet, ja nē?
Nu, tad būsim atkal jāvelk visiem kopā.
Jo kredītkrātu bedres malas ir ļoti slidenas!
