Ir dzīvam esot īpašumtiesības nodošanas iespējas, tādas kā pārdošana vai dāvinājums.
Šoreiz parunāsim par dāvinājumu, labāk sakot – par „dāvinājumu ar nosacījumiem”!
Tāpēc kā „tāpat vien” dāvinājums nekādā gadījumā neaizsargā dāvinātāja no problēmām, kuras var rasties apdāvināmās personas neapzinības vai muļķības dēļ. Tāpēc, pamatojoties uz daudzgadējās pieredzes, rekomendējam obligāti iekļaut dāvinājuma līgumā nosacījumus, orientētos uz dāvinātāja interešu aizsardzību. Tas varētu būt:

- līgumā noradīta gan paša dāvinātāja, gan viņa laulātās vai vecāku dotajā īpašumā mūžas dzīvošanas tiesība;
- dāvinātāja piekrišanas saņemšanas nepieciešamība gadījumā, ja apdāvināmais novēlēs pārdot, apmainīt, ieķīlāt, iznomāt vai vēl kādā veidā apgrūtināt nekustamo īpašumu;
- tiešais noradījums, kas - apdāvināmais vai tur dzīvojošs dāvinātājs – sedz tā uzturēšanas uzdevumus (komunālo pakalpojumu, īpašuma nodokļa, utt. apmaksa).
Varētu būt, ka katrā konkrētā gadījumā būs vajadzīgi papildus nosacījumi, kuriem jābūt ienestiem Zemes grāmatā. Pretējā gadījumā jebkura saistība kļūs par nenozīmīgo solījumu.

Dāvinātāja «plusi» (līguma noteikumu pareizā apraksta un korektas noformēšanas gadījumā):
• iespējamā uzdevumu samazināšana, ja to sedz apdāvināmais;
• dzīvošanas tiesības, kā arī apsaimniekošanas kontroles saglabāšana.
Dāvinājuma «mīnuss» dāvinātājam:
• nekustamais īpašums vairs nav viņa īpašums.

«Plusi» apdāvināmajam:
• nekustamais īpašums jau ir viņa īpašums;
• noformēšanas uzdevumi (notāra un juridisko pakalpojumu apmaksa), kā arī nodeva sastāda 0.5%-3% no nekustamā īpašuma kadastra vērtības, atkarībā no radniecības pakāpes;
• gadījumā, ja jaunais īpašnieks uzreiz deklarē šo nekustamo īpašumu kā savu dzīves vietu un pārvalda šim 5 gadus un ilgāk, no tiem 12 mēnešus ir deklarēts nepārtraukti, tad, ja viņš izlemj to pārdod, viņam nebūs jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis.
«Mīnusi» apdāvināmajam:
• iespējamais izdevumu palielinājums sakarā ar nepieciešamību maksāt par komunālo pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodokļi;
• neiespējamība rūpēties par īpašumu bez dāvinātāja piekrišanas visas viņa dzīves laikā.

Ir arī neliels risks apdāvināmajam, kuru jāņem vērā:
- gadījumā, ja dāvinātājam ir citi mantinieki, kuri jūtos apdalītiem šā darījuma rezultātā, var apstrīdēt dāvinājuma aktu, jo dāvinātājs atņem viņu mantojumu;
- dāvinājuma akts arī var būt atsaukts dāvinātājam „rupjas apdāvināma nepateicības gadījumā”.
Un protams, ka abos gadījumos līguma laušana ir iespējama tikai pēc tiesas sprieduma, bet zināt par šādu iespēju ir nepieciešami.
Pirms lēmuma par īpašuma tiesības nodošanas veidu un formu pieņemšanas būtu labi aprunāties ar pieredzējušo speciālistu. Un tad visas darījuma puses būs laimīgas un apmierinātas.