Intervija ar SEB bankas privātpersonu konsultācijas centra vadītāju Inetu Zirni:
- Kas notiek tagad kreditēšanas tirgū Latvijā? Vai cilvēki ņem vairāk kredītu? Un ja jā, tad kāpēc?
- Jā, mēs redzam klientu skaita palielīšanu, kuri vēršas bankā pēc kredīta mājokļa iegādei. Ja pērn pirmajā ceturkšņa bija redzama pārdošanas krišanās, tad tagad varam teikt, ka pārdošanas palielinājās.
- Bet kas, jūsuprāt, ietekmē tādu dinamiku? Izmaiņas likumdošanā vai cilvēki sāka vairāk pelnīt?
- Visvairāk ietekmē programma ALTUM. Tā ir īpaša programma ģimenēm ar bērniem atbalstīšanai. Dotajā brīdī ap 30-40% no visiem hipotēkas kredītiem tika izsniegti programmas ALTUM ietvaros.
- Kam tā ir paredzēta?
- Programma ir paredzēta ģimenēm ar bērniem, kurām ir stabili ienākumi, bet pietrūkst naudu pirmajai iemaksai.
- Pastāstiet, lūdzu, par tās priekšrocībām.
- Viens no faktoriem, kāpēc cilvēki kādreiz nevar atļauties paņemt kredītu – tā ir pirmā iemaksa. Īpaši tas attiecas pret kredītiem mājokļa iegādei – tā ir pietiekami liela summa. Bet jaunie cilvēki, jaunas ģimenes vēl nevarēja nopelnīt pietiekamo naudu šīs summas apmaksai. Valsts garantijas programma dod iespēju krietni samazināt pirmo iemaksu. Ja bankas iekšēji noteikumi atļauj bankai finansēt ne vairāk ka 85% no nekustamā īpašuma vērtības, tad valsts garantija atļauj izdot klientam 95% no pieprasītas summas. Un tas gandrīz risina pirmās iemaksas jautājumu. Ar programmas ALTUM ierašanos uzreiz paaugstinājās gribētāju paņemt kredītu sava mājokļa iegādei skaits.
- Bet kas ar tiem 10%? Klientam tie jāatdod?
- Jā, cilvēkam tik un tā jāatdod visu kredītu pilnā apmērā.
- Mēs zinām, ka jūs vērtējat klienta kredītspēju, pamatojoties uz viņa ienākumiem. Vai valsts garantija kaut kā ietekmē šo jautājumu?
- Banka izdod kredītu tikai reālo ienākumu pamatā. Paredzams, ka klients var atlikt kredīta nodzēšanai ne vairāk ka 40% no saviem ienākumiem. Bet parēja summa viņam jābūt pietiekama dzīvošanai.
- Bet ko Jūs varat teikt par „nolikto atslēgu” principu? Cik bieži klienti izmanto šo iespēju?
- Pērn bija pieņemts līkums, saskaņā ar kuru klients, kuram kļuva grūti maksāt kredītu, var atdot bankai dzīvokļa atslēgas un ar to viņa saistības ar banku ir beigas. Bet mēs, ka banka, esam nepārāk gatavi riskēt un šādā gadījumā mēs prasām klienta iemaksāt lielāko pirmo iemaksu - 40-50%. Daudziem tāds variants ar lielāko pirmo iemaksu, ka bija teikts agrāk, nav pieejams. Ja cilvēks ir gatavs apmaksāt lielāko pirmo iemaksu, tad šis līgums viņam nav vajadzīgs, viņš ir pārliecināts, ka varēs apmaksāt visu kredītu. Bet tādu gribētāju praktiski nav. Varam teikt, ka šis likums nestrādā.
Bet programma ALTUM norada vispār citus rezultātus. Tā nozīmīgi paaugstināja kreditēšanas apjomu.
- Labi, bet jaunas ģimenes, īpaši ar bērniem, kur viņi var ņemt naudu pirmajai iemaksai?
- Atgadās, ka dzīvokļi jaunai ģimenei pērk viņa vēcāki. Bet tad viņi ņem pilnu atbildību par to. Turklāt, pateicoties programmai ALTUМ, pirmo iemaksas apjoms samazinājās līdz 6-10% no darījuma summas, kuru ģimene ir spējīga sakrāt.
- Bet kas ir pašas programmas ALTUM finansējuma avots?
- Līdzekļi finansējumam iet no ārzemnieku uzturēšanas atļaujas apmaksas. Pašlaik maz kas vēršas pēc uzturēšanas atļaujas, kā valsts turpmāk finansēs šo programmu, mēs pagaidām nezinām.
- Kas biežāk ņem kredītu, sievietes vai vīrieši?
- Biežāk to dara vīrieši.
- Kādas summas ir biežāk ņemamas?
- Hipotēkas kredīta vidēja summa ir ap 40 tūkstošu eiro. Protams, ka ir jaunie projekti, un tā summa var būt 80-90 tūkstoši un vairāk. Bet tos izvelē 10% no mūsu klientiem. Biežāk, protams, klienti pērk dzīvokļus sērijas projektos.
- Jūs finansējat tikai dzīvokļu pirkšanu vai dodat naudu, teiksim, viensētas pirkšanai?
- Jā, šādus darījumus mēs arī finansējam. Bet viensētas pirkšanas ir rētas un sastāda tādu pašu procentu, kā arī jaunie projekti.
- Bet zemes mājas celtnei pirkšanu jūs finansējat?
- Nē, zeme cilvēkam jāiegādā pašam. Mēs finansējam, kad zeme jau ir īpašumā un ir pirmā iemaksa mājas celtnei. Tomēr, ja ir cita ķīla, teiksim, dzīvoklis, tad mēs varam uzskatīt gan tādu variantu.
- Ir tāda lieta, ka nebanku sektora finansējums. Tie jūs papildināja vai tas ir jūsu konkurenti?
- Tur ir vispār citas likmes. Var būt, kadu klientu daļu tie pievelk, bet tas ir ārpus salīdzinājuma, tāpēc mūsu galvenie konkurenti ir citas bankas.
- Bet kāpēc cilvēks tomēr iet uz banku, nevis pie alternatīviem avotiem?
- Sākumā viņi iet pie mums. Bet atgadās, ka mums jāatteic viņiem. Ir daži atteikuma iemesli: vai klientam ir nepietiekami ienākumi, vai nepietiek naudu pirmajai iemaksai, vai ir slikta kredītvēsture.
Ir kreditori, kuri neprasa izziņu par legāliem ienākumiem. Rezultātā cilvēks bieži nokļūt lamātās, kad nevar maksāt par saņemto kredītu. Tādēļ mēs iesaucam rūpīgi novērtēt savas iespējas, konsultējam savus klientus, prognozējam situācijas izvēršanu nākotnē. Piešķirot kredītu, mēs pirmkārt novērtējam cilvēku, nevis objektu, kura pirkumu tiek plānots finansēt.
- Bet kāda ir prognoze, vai augs kreditēšanas apjoms?
- Ekonomika attīstās, iedzīvotāju pirktspēja aug, un kopā ar to rodas vēlmes uzlabot savus dzīvošanas apstākļus. Jauna programma arī palīdz. Krietni aktuālāk kļūst piedāvājumu jautājums – koši jūtas vidējas klases jauna mājokļa deficīts. Līdzko tad projekts rodas, tad uzreiz tiek izpārdots.
- Vai ir vēl kādi pakalpojumi, kurus banka piedāvā saviem klientiem?
- Mūsu klientiem mēs ieteicam ne tikai ņemt kredītu, bet arī sakrāt līdzekļus. Un vēl mēs piedāvājam kredīta maksājumu nodrošināšanu. Tad, piemērām, klienta slimības gadījumā, banka apņemas ik mēnesī dzēst kredīta maksājumus. Drīkst nodrošināties gan arī piespiesta bezdarba gadījumā, tad banka 6 mēnešu laikā var dzēst paradu uz nodrošinājuma rēķina.
Bet cilvēka nāves gadījumā viņa kredīts nepāriet uz mantiniekiem, bet ir pilnīgi nodzēšams ar banku.
- Ko Jūs varat novēlēt mūsu klientiem?
- Iegādāt savu mājokli, dzīvot tur ar ģimeni un daudz pelnīt.
