Visi, kas pagājuša gadsimta 60-90 gados apmeklējuši Rīgu, atceras ārkārtīgo sajukumu pilsētas Centrālā tirgū.
Parasti, katra tirgū ir gan tirgotāji, gan pircēji. Bet jūnija vidū tirgū radās pilnīgi cita publika. Tas bija bērni.
Jāatzīmē, ka Latvijā tautas tradīcijas ir svēti cienījamas. Tas attiecas arī vasaras saulgriežu svētkiem, kas saucas Līgo. Naktī uz 24. jūniju Latvijā dedzina ugunskurus, cep šašlikus, dzer alu, ēd sieru un, protams, meklē papardes ziedu. Bet tā ir izklaide pieaugušiem.

Tā laika bērniem bija savi prieki. Uz tirgu bija pievadāmas daudz dažas galvassegas. Tas bija sombrēro, pirātu trijstūrenes, kovboja cepures, huzāru ķiveres, princešu kroni. Tas viss bija izdarīts no kartona, papīra lentas un latviešu amatnieku meistarības. Un tas viss bija bērniem.
Jā, kaut kas no pieaugušiem arī uzmauc uz pieres šādas galvassegas, bet tas izskata aplam. Un pa pilsētu pieauguši tā nestaigāja. Bet staigāja mēs, bērni! Princeses un pirāti, huzāri un tās jaunkundzes koķetīgās cepurītēs... Kārtu gadu vecāki pirka jaunu galvassegu, bet vecas bija atvēsdamas uz laukiem kā pilsētas eksotika.
Visspilgtākā bērnu atmiņa par to gadu Rīgu ir tieši jūnija tirgus ar papīra cepurēm. Pagāja laiks, valsts izmainījās, bet atmiņa cieši turas pie patīkamām atmiņām, kad koki bija lieli un saldējums obligāti pilēja uz kreklu.