Decembrī Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji saņēmuši vēstules no apsaimniekošanas uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) par to, ka viņiem pēkšņi ir mainījusies dzīvokļa platība. Patiesības labad jāatzīmē, ka platība pieaugusi tikai 20% dzīvokļu, vēl 30% - tā nav mainījusies, savukārt 60% - tā ir samazinājusies. Taču cilvēkiem vēl aizvien ir daudz jautājumu: “Kāpēc veikta datu salīdzināšana un kā tas gadījies, ka dzīvokļi ir “uzblīduši”? Kā tas atspoguļosies ikmēneša maksājumos un vai situāciju var mainīt?”
Ar kādu mērķi aktualizēti dati par dzīvokļu platību?
2017.gada 11.jūlijā Ministru kabinets pieņēma jaunos noteikumus (stājās spēkā 2017.gada 21.jūlijā) kas paredz to, kā tiek aprēķināta maksa par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu (Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”). Jaunie noteikumi skar tikai tās mājas, kur dzīvokļu īpašnieki mājas apsaimniekošanu nav pārņēmuši valdījumā vai patstāvīgi nav pieņēmuši lēmumu (aptaujas veidā vai kopsapulcē) par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu citu norēķinu kārtību.,. Viens no jautājumiem, kuru jaunie noteikumi precizē, ir apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas mehānisms (formula). Turpat arī norādīta dzīvokļu platības bāze, uz kuru balstoties, apsaimniekošanas uzņēmumam jāveic aprēķins, Lai aktualizētu informāciju par uzņēmuma klientu nekustamā īpašuma kopējo lietojamo platību, RNP pagājušā gada beigās vērsās Valsts Zemes dienestā (VZD). Pagājušā gada decembrī liela daļa RNP klientu saņēma informatīvās vēstules par veiktajām izmaiņām un to pamatojumu.
Kāpēc mainījies kvadrātmetru skaits? Ir divi iemesli.
Patiesībā reālā dzīvokļa platība nav mainījusies, jo tas fiziski nav iespējams. Ir divi iemesli, kāpēc aprēķinos konstatētas neprecizitātes. Pirmā – līgumi ar daudziem RNP klientiem ir noslēgti ļoti sen un tajos izmantoti dati no vecajām padomju laika inventarizācijas lietām. Ja dzīvoklī ir lodžija, balkons vai terase, tad jāņem vērā, ka līdz 1998. gada 31. decembrim šīm platībām tika piemēroti platības pazeminoši koeficienti: lodžijām – 0,5, balkonam un terasei – 0,3. Savukārt no 1999. gada 1. janvāra, aprēķinot dzīvokļu platības, balkoni, lodžijas un terases īpaši vairs netika izdalītas. Savukārt pēc 2015. gada, kad 30. jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas”, kur dzīvokļa kopējo platību nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu - balkonu, lodžiju, terašu – platību.
Vēl viens iemesls, kāpēc RNP rīcībā līdz šim ir bijuši kļūdaini dati, ir tas, ka Kadastra informācijas sistēmā dati par dzīvojamo telpu platības kvadratūru tika noteikti ar precizitāti līdz vienam skaitlim aiz komata, apaļojot uz augšu, tas ir - ar precizitāti 0,1 m2. Ievērojot matemātikas likumus par skaitļu noapaļošanu, sākotnēji atsevišķi tiek noapaļotas visu telpu grupas (dzīvokļa) sastāvā esošo telpu platības un tikai tad šīs platības tiek summētas, iegūstot kopējo dzīvokļa platību.
Informāciju par dzīvojamo māju lietderīgajām platībām var iegūt bez maksas VZD uzturētajā datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv, taču šī informācija nav juridiski izmantojama aprēķinu veikšanai – tā ir informatīva rakstura. Lai saņemtu datus par pārvaldīšanas maksas aprēķinu, RNP vērsās VZD ar lūgumu sagatavot informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas par RNP pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem. RNP ir pieejama aktuālā informācija par dzīvokļu īpašumu platībām no 2018.gada 3.oktobra.
Turpmāk reizi gadā RNP pieprasīs aktuālos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un veiks salīdzināšanu ar tās rīcībā esošajiem datiem (platība var mainīties, piemēram, pēc kapitālā remonta, balkonu nojaukšanas). Provizoriskais atkārtotās datu salīdzināšanas periods – 2019. gada septembris/oktobris.
Ko dzīvokļu platība ietekmē, aprēķinot komunālos maksājumus?
Pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksa, uzkrājumi nākamo periodu remontdarbiem, avārijas remontdarbi, t.i., izmaiņas atspoguļosies aprēķinā par saņemtajiem pakalpojumiem, kuru aprēķinā tiek izmantota īpašuma platība.
Starp citu, nekustamā īpašuma nodoklis tiks aprēķināts pēc jaunās formulas no brīža, kad spēkā stājas normatīvais akts Nr. 408.
Ko darīt, ja ir vēlme patstāvīgi pārbaudīt sava nekustamā īpašuma aktuālo platību (piemēram, pēc remonta)?
Klientam jāvēršas VZD ar pieprasījumu veikt dzīvojamās mājas vai telpu grupas (piemēram, istabas, virtuves, koridora, lodžijas) kadastrālo uzmērīšanu, kuras rezultātā klients saņems jaunu kadastrālās uzmērīšanas lietu.
Cik maksā dzīvokļa kadastrālā uzmērīšana?
VZD sniegtā pakalpojuma cena atkarīga no objekta lieluma. Aptuveno cenu var skatīt VZD mājas lapā publicētajos pakalpojuma aprakstos, izmantojot speciāla kalkulatora palīdzību šeit un šeit. Detalizētākus jautājumus par VZD sniegto pakalpojumu var saņemt VZD Rīgas reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centrā vai zvanot uz VZD informatīvo tālruni 67038800, vai rakstot uz informatīvo e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Vai RNP var apmaksāt kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izdevumus?
Diemžēl nē. VZD kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumus sniedz tikai pēc kadastra subjekta vai citas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.panta pirmajā daļā minētās personas pieprasījuma, piemēram, personai, kurai šādu pienākumu noteikusi tiesa. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam – RNP šādu tiesību nav, ja vien ar dzīvojamās mājas kopības lēmumu RNP nav pilnvarots īpašnieku vārdā šādu darbību veikt. Līdz ar to pakalpojuma apmaksu veic kadastra subjekts: īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs.
Kādi dokumenti jāņem līdzi uz VZD?
Dokumentu saraksts pieejams VZD mājas lapā publicētajos pakalpojuma aprakstos: “Dzīvojamās mājas kadastrālās uzmērīšanas pakalpojums”, “Telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas pakalpojums”.
Rīgas domes portāls
